Braucu uz Mālpili

sen neesmu bijis mālpilī. Noteikti vēlaizvien tur ir tikpat daudz feiseru un dzērāju, taču ir arī kruti cilvēki. + mālpils ir arī diezgan skaista pilsēta/ciems un tur pilsētas centrā visu gadu ir krāsainas lampiņas. Man patīk arī tā izteiktā lauku noskaņa. Visi cilvēki viens otru pazīst un reāli kkur ejot man marta stāsta ko tas un šitais izdarījis 4 klasē un tas ir ritīgi smieklīgi. Es domāju kā cilvēkiem var būt tik laba atmiņa uz šitiem visiem bērnības sūdiem. Vēl man patīk tās, ka laukos veikalus nekad nesauc īstajos vārdos. Nē nu ne visus, bet daudziem ir iesaukas. Vienu veikalu sauc par bomzi, viens ir ogres veikals, jo laikam pieder kādam no ogres... kādreiz bafu sauca par ķīnieti, jo tas piederēja čalim kas izskatījās pēc ķīnieša. vēl ir Coca Cola veikals. Tas veikals ir reāli lēts un tā, taču viņam nav nosaukuma un nosaukuma vietā ir liels uzraksts Coca Cola. Protams nevaru aizmirst krutāko vietu mālpilī- Pālēni. Tas ir tāds kā veikals/bārs, un tur var nopirkt šmigu tik ilgi, cik ilgi tas veikals ir vaļā. Reiz ar Rūdi gājām uz turieni kādos pus vienos un tur viss vēl notika. Ā un tur vēl bija spēļu automāti, nezinu vai tagad ir. vispār ideāls kombo- Laimētava/Šmigas bode/bārs. Serious business.

ziemassvētki

vispār vakar vai aizvakar man ienāca prātā doma. iedomājies, ka tev reāli pastāv šī ziemassvētku sajūta. tu sēdi ar savu ģimeni, cep piparkūkas ēd pīrāgus rosolu un pupiņas, jūs dziedat dziesmas un visas problēmas uz brīdi pārvēršas par sekundāru lietu. būtu jau forši, bet cilvēki ir pārāk gudri. jo gudrāki jo savtīgāki. es arī

es rakstu ierakstu

es nezinu kas ir mudinājums šim rakstam. iespējams tas, ka man nav ko darīt un iespējams arī mans šībrīža astrālais stāvoklis. kā teiktu žurnāla Ieva redaktora Ieva Ievēviča, katram resnim sava odziņa.

tikko noskatījos filmu ar džoniju depu. viņš vispār ir awesome aktieris, varbūt kādam tikai liekas lame jo viņš bijis karību pirātos n šit. bet arī tur viņš patiesībā labi tēloja. un viņam piestāv tādas spico čaļu lomas. nu to kuri nebaidās dabūt pa muti bet nu jā. es jau aizmirsu kā saucās tā filma, bet tur čaļi vegasē visu laiku tripoja. vispār tik interesanti. iesaku noskatīties. vēl iesaku noskatīties Barry Munday. tā bija forša filma. no sākuma man likās baigā huiņa, bet tāpat skatījos jo patiesībā tur bija ļoti daudzi kadri kur tuvumā tiek pievilktas krūtis. bet tad tam čalim iesita ar trompeti un viņš palika bēdīgs.

vakar biju nepabeigtajā debesskrāpī. tur spēlēja Židrūns un Bērnības milicija. man nereāli patika kā nospēlēja abas grupas. Židrūns skanēja lieliski. vienīgi bija mazliet žēl un kautkā necienīgi tas, ka skatītāji grūdās burtiski virsū vokālinstrumentālajam ansamblim. tas galīgi nebija stilīgi. lūdzu nedariet to cilvēki. es saprotu ja esi tik liels fans, ka gribās krist virsū grupai nebaidoties par to, ka tādējādi čakarē koncertu tiem kas cenšas baudīt mūziku. yo

bērnības milicija arī bija vārdiem neaprakstāmi labi. iespējams pie vainas bija mans tā brīža astrālais stāvoklis un iespējams ,ka tas bija bērnības milicijas jaunais skanējums.

ir mazliet grūti to aprakstīt, bet reāli viņi tagad ir tāda kā kautkāda experementālā roka grupa, kuri vienlaikus ir inteliģences un pārdomu prāvieši. forši

viņu jaunais bundzinieks viennozīmīgi izmainījis bērnības milicijas skanējumu par 180 grādiem.

audiosurf ir forša lieta

atā mammu, rakstu no čīles, piedalos pasaules čempionātā jojo trikos

man ir talants neko nedarīt

secināju, ka es vispār neko nedaru skolas labā, taču neskatoties uz to visur esmu sekmīgs un pāris priekšmetos atzīmes ir kinda augstas. nē bet vispār jau diezgan forši. tas ir labāk nekā kāds bezjēdzīgs talants, piemēram labi spēlēt telefonā čūskiņu vai mācēt tālu atlocīt pirkstus.

vai es esmu kretīns?

pēdējā laikā ļoti daudz domāju par šo tēmu. tā vien šķiet ka esmu. man ir diezgan maz draugu, daudziem cilvēkiem es riebjos un ja godīgi daudzi cilvēki riebjas man. un tagad es domāju kāds tad īsti ir tāds standarta kretīns. ko viņš dara/nedara. kā izskatās.

nē es laikam esmu kretīns.

5dien spēlēšu up in smoke

dzīve iet uz priekšu. viss notiek

skolas sākums, vājas plaušas un morālā trauma

septembris jau gandrīz vidū. kopumā es jūtos normāli, bet pēdējo nedēļu man visu laiku bija kkā skumji un arī fiziski slikti bez iemesla, itkā būtu dotas kādas zīmes, lai es nekur nedodos nedēļas nogalē un tā. laikam bija jāklausa.

+ vēl man ir ļoti vājas plaušas, visu laiku ir sajūta, itkā uz plaušām uzlikts ķieģeļis kurš man neļauj normāli elpot.es metu nost smēķēšanu. neesmu smēķējis jau apmēram 15 stundas, kas priekš manis ir ļoti daudz. reizēm tādā laika periodā tiek piebeigta paciņa. košļāju košļenes un sūkāju bārbeles. vispār palīdz. gribās dzīvot, tiktiešām.

varbūt agrāk es to dzīvi neuztvēru tā, nu tik nopietnu, tagad pēkšņi, viss ir savādāk. man ir bail no tā, ko veselības problēmas var nodarīt cilvēkam. man tiešām ir bail.man iespējams nevajadzēja braukt prom piektdien. bet ja es nebūtu bijis, viss varētu notikt pavisam citādāk, es nespēju to atcerēties, tas man šķiet tik ļoti baisi, tas bija sliktākais, kas vispār varēja notikt, bet tas tomēr beidzās labi. es taču nezinu ko darīt ja kādam sākas epilepsijas lēkme. kā es to varu zināt.

dzīvē tas izskatās daudz, tiešām daudz briesmīgāk nekā to attēlo filmās. man ir bail

ko esmu paveicis šovasar

ko esmu paveicis šovasar amm. esmu sev to jautājis vismaz reizes 10. vispār ja tā padomā tad neko, bet tas arī bija mans mērķis, neko nedarīt un atpūsties. nu es esmu noguris no nekā nedarīšanas un labprāt došos zinību kalnos. nu labprāt būs gan tikai uz nedēļu vai divām, bet tikuntā diezgan kruti un tā.
unn
Esmu bijis 2 festivālos, kas itkā ir maz salīdzinot ar pagājušo vasaru, bet nu pietiekami, ja ņem vērā to, ka foršākie festivāli nemaz nenotika. Esmu daļēji ticis pie bungām, jo nu tīri teorētiski tās nav manas, bet es reāli esmu gandrīz vienīgais kas viņas spēlē, so man patīk domāt, ka tās ir manas bungas. mums ir sava mēģu telpa, beidzot. diezgan forša starpcitu, tur dzīvo kautkāds sen aizmirsts rock'n'roll gars, kas mudina mūs daudz lietot alkoholu un skaļi spēlēt nekomerciālu mūziku. arī kinda forši.

šovasar esmu maz pīpējis zāli, izvērtējat paši vai tas ir labi vai slikti

man karsts nē

nepatīk karstums, besī, nevaru nedz normāli iziet ārā, nedz arī normāli uzpīpēt. ziemā likās, fuuck tik debīli, ātrāk vasaru etcetcetc. Tagad sapratu, bāc man vairs nav 11 gadu, kad visu dienu pavadīju ārā trenkājot bumbu. Bet nu jā, tagad jau ir citi laiki. Tagad cilvēki 11 gados sāk smēķēt un rakstīt dzeju, tā vietā lai fanotu par indianu džounsu un sapņot kļūt par pasaules klases sportistiem. Tagad visi grib būt narkomāni, dzejnieki, alkoholiķi, aktieri... narkomāni. nu es nezinu vienalga, tagad jau 12 gados ir tā, ja tu nedomā par dzīvi kā lielu utopisku jēdzienu "DZĪVE NEMAZ NAV SĀKUSIES UN NEKAD NEBUS, MES TIKAI DZIVOJAM KAUTKADAI STULBAI SISTEMAI LAI KADAM BUTU LABI" jā labi, vienalga? ej baudi dzīvi sīkais stulbeni, tāpat tu neko nepelni un vecāki tev gādā iztiku lai tu vari nopirkt kautkādas lētās cigaretes un pīpēt kāpņutelpās.

labi, ja godīgi man pašam jau ir apnicis runāt par kautkādiem debīliem bērniem, kur nu vēl jums lasīt.

Es taču esmu idiots, es atkal gribu pārdot basģitāru un un un jā, krāt naudu Fender stratam. Besī visu laiku mainīt mūzikas lauciņus, bet šoreiz esmu mainījis savu nostāju tā nopietni. Gribu dziedāt un atrast sakarīgus mūziķus kas prot darīt savu darbu, nevis tikai aizbrauc padauzīt bungas un iedzert alu.

ak vasara

Čau. Ir gandrīz pus divi naktī, un man, starp citu klausoties lielisko Radiohead - In rainbows albūmu, uznāca iedvesma kaut ko ierakstīt savos memuāros.

Vispār nekas tāds īpaši interesants un ļoti svarīgs manā dzīvē nav noticis. Nesen iedomājos par domu, uzrakstīt grāmatu, vienkārša cilvēka biogrāfiju. Nu kinda cilvēks pats stāstītu par savu dzīvi, kā viņš neko nepanāk, strādā mūzikas veikalā par pārdevēju, cauru dienu klausās vecas plates, viņam nav ģimenes un ir tikai pāris draugu, no kuriem viens ir čalis kas krāj padomju laiku stikla pudeles un otrs cilvēks ir 25 gadus veca lezbiete kura gatavo auskarus un atjauno vecus dīvānus.
Nu labi, es nezinu vai būtu prātīgi rakstīt kautko tādu. Ja godīgi es tāpat nekad nepabeigtu to grāmatu un viss paliktu pusratā.

Ā vienu lietu gan es esmu paspējis izdarīt pa vasaru, ļoti svarīgu starp citu. Es ar manu draugu Reini, kuru iespējams neesmu minējis savos iepriekšējos ierakstos, veidojam mēģinājumu telpu. Pagaidām tur ir tākā diezgan forši. tur ir 2 lampas, motocikls, kautkāda padomju laiku ierīce ar ko taisa medu un un un gulta, kāds simts gadus vecs skapis un pie sienām ir pasaules kartes. Vispār sajūta ir tāda, itkā mēs atrastos nevis mēģinājumu telpā, bet gan kāda nabadzīga cilvēka dzīvoklī. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tajā telpā ir pārāk daudz tehnikas.

Es zinu, ka jūs visi noteikti gribat man pajautāt "Klau, Oskar, ko tu gribi izdarīt pa šiem pāris mēnešiem kas palikuši līdz skolas sākumam" un es jums bez ilgas domāšanas atbildētu- neko.
Tieši tā, es negribu darīt pilnīgi neko. Man patīk spēlēt manas datorspēles,ģitāru, iet kautkur pastaigāties un darīt citas lietas kuras vairākums no jums protams uzskata par garlaicīgām.

Vispār es gribu izdarīt vēl vienu lietu pa vasaru. Izdzert tik daudz Līvu alus lai man sanāktu kādi 4 kausi un tā. Itkā jau tas nav daudz, bet man negaršo līvu alus, gribās kausus

ak

man ir tik sasodīti skumji, es tik drausmīgi sen neesmu juties tik nomākts. nesaprotu kāpēc cilvēkiem vispār ir skumji, nu emocijas kā tādas, reāli tās neko labu būtībā tā arī nedod, jo viss labais ir pārejošs. nu viss sliktais arī, bet tomēr, kāpēc es nevarētu būt tāds kluberis bez raizēm, darīt ko vēlos un visu laiku tikai priecātos. skumjas laikam liecina par intelektu, tāpat kā vientulība par ģenialitāti

laiks ikgadējam ierakstam

nu ko, laiks ikgadējam ierakstam par mācību gada tuvošanos un to cik kruta būs vasara etc etc. nu jā. beidzot iet uz beigām. itkā sekmīgs arī visur būšu, vienīgi vēl ar matemātiku varētu pacīnīties. visā visumā aizvadīts vēlviens gads neko nedarot un neko nenožēlojot. diezgan forši.

ā tagad laiks atkal par kautko padirsties.tātad:

mani tik ļoti kaitina skolotāju attieksme, nu piemēram, mācību gads nahuj cauri, vairs nevienas ieskaites psiholoģijā nebūs, nē bļe man jāsēž 7 un 8 stunda kabinetā kur visu laiku spīd saule un ir karsti un jālīmē kolāža, jo tas ir jauki. tas jau vienalga ka es labāk nedarītu neko, nē, man ir jālīmē jo tas ir forši.

vispār tas arī bija viss, kas mani šodien nokaitināja.

gribās elektrisko ģitāru, atkal : (

tetra laiks mehāniskajā bezdibenī un rums

man nepatīk kad cilvēki izrāda- oh fuck, es esmu tik fucking radošs, jocīgi ģērbjos, jo es esmu radošššš etc etc. es biju nūģis jau pirms tas bija stilīgi

un izvērtē pats nevis jautā

šobrīd notiek bezgalīga skrollošana uz leju itūņos
aizkavējos pie pink floyd. tiesa īsti nezinu ko šovakar gribu klausīties. aizeju garām arī pixies un placebo.
bāc tikko uz mirkli gandrīz pārliecināju sevi, ka klausīšos portishead, bet nē, es tomēr klausos regīnu spektori, un jā, jūtos labi

vispār pēdējā laikā jūtos daudz labāk, viss sāk tākā kārtoties pa plauktiņiem. Mazliet prātoju vien par parādiem un tā. zinkā, parādi tomēr ir serious business.

vispār mani arī sāk kaitināt krietni mazāk lietas, iespējams par to varu pateikties/dusmoties uz siltā laika iestāšanos. vispār tik superīgi, ka atkal ir silts un vairs nav jāstaigā kā maisam pa pasauli.vienīgi mazliet neērti ir tas, ka žaketei ir mazāk kabatu kā mētelim un un un jā. piebāztas kabatas.

klausies marta, es zinu, ka tu šito diezvai lasīsi, bet es tevi tik sasodīti ļoti ļoti bezgalīgi mīlu. nu nopietni. gaiss smaržo pēc vasaras, gaiss smaržo pēc tevis. viss atgādina mūsu ielu. viss skaisti.

ā un btw, izmantošu to, ka man ir 19 sekotāji (lol wtf, varu saderēt, ka mana māte sataisījusi 19 profilus lai es nejustos tik vientuļš un noskumis tumšajās ziemas naktīs un izliktu sevi kādiem 19 cilvēkiem kuri ķipa lasa. paldies mammu) nu enīvej ja nu gadījumā kāds no jums nav mana mamma vai andrejs tad svinīgi paziņoju, ka esmu gatavs atvadīties no mana instrumenta, proti yamaha elektriskās ģitāras ar padaudz robiem, tiesa lielākajai daļai ir sava vēsture un varbūt jums interesētu ja tos uzskaitītu un tā. un jā vēl 35 vatīgs ģitāras pastiprinātājs. būtībā viss skan briesmīgi, taču ar kādu efektu procesoru skaņa ir vienkārši par 150% labāka, nu tāda ka es pat nebaidos pateikt- laba. un no šī komplekta es būtu ar mieru atvadīties par 100 latiem. nav tik traki, vaine?

ohh ja kādam interesē kādēļ es pārdodu tad nu stāsts ir tāds, ka mani pie bungām nomainīja kāds ļoti ļoti prasmīgs bundzinieks ar lielu pieredzi un es tagad baigi gribu spēlēt basģitāru. ziniet zemie toņi labāk iet pie sirds tomēr.

ak jā

btw es uzzināju ka man kādreiz bija pusmāsa, taču viņa izkrita pa 7 stāva logu. šis tiešām pagaidām ir draņķīgākais gads manā mūžā. sākot no decembra beigām vispār.

revolucionāri haha

nē nu pizģets, nahuj jūs taisat visi to formspring.me, nu nahuj? jūs tiešām gribat dzirdēt jautājumus par to, kurš citrusauglis jūsuprāt ir visgaršīgākais, vai jums patīk veidot ežus no plastlīna, un tā tālāk? stipri šaubos. visi grib sagaidīt kautko dievs vien sazin ko no turienes. tiešām jūs nesaprotu. katram noteikti ir tur ieraksts- wow tu esi superīgs cilvēks, vajag tikties un iedzert krūzi šņabja n šit. nu bļe ir milioniem citu veidu kā pacelt savu pašvērtējumu šādā gadījumā. protams ir jau super interesantie foršie cilvēciņi kas tusē šauros lokos un viņi viens otram jautā kāds ir kājas izmērs un kura auduma biksēm labāk dod priekšroku. nu nu nu aafsgfhdsfh, kā mani kaitina šīs modes lietas. nu kāpēc viņas taisa, ja pēc mēneša viņa būs aizmirsta un tad būs kautkāda jauna. laikam jau tādēļ lai man būtu par ko padirst un padusmoties

tu pacel galvu un prasi vai tas ir tas kas tas ir?

jums bieži ir tā ka jūs saskumstat par lietām kuras isti pat neapzinaties? nu itkā nesaprotat kā ir patiesībā, vienkārši kautkādu apgāžamu faktu un pieņēmumu dēļ? varbūt pat ne saskumstat bet gan sadusmojaties. vispār man tā gadās diezgan bieži, un savā ziņā tas manuprāt liecina par manu egoitisko būtību

evolūcija

vispār sāku apbrīnot cilvēku humora izjūtas. tagad cilvēki smejas par pilnīgi visu. teiksim es nezinu, man nokrīt zīmulis un kāds skaļi pasaka "haha tu esi tāds lohs" pizģets visi smejas un raud aiz laimes bet kāds auditorijas stūris paliek kluss un velta pārējai auditorijai wtf seju. that's right children, saprātīgas būtnes nav izmirušas. bet nu tomēr lielākā daļa ir pilnīgi lopi un tā. es nezinu, man pat akmens ar uzzīmētu seju liekas smieklīgāks par šādu cilvēku humoru. kautgan šāds akmens par varētu būt diezgan smieklīgs ja viņš būtu uzzīmēts kā otrā pasaules kara vācu kareivis un nolikts kādā izraēlas apavu rūpnīcā kā firmas logotips. es nezinu, es kādreiz smējos arī par jēliem jokiem, bet nu tagad kautkādi nezinu nu stulbi joki tiešām liekas stulbi un tā vien prasās izteikt kādu sarkastisku piezīmi un pašam iekšēji papriecāties kad neviens nesapratīs kas par faku. un ziniet ko es tikko atcerējos, kas man tiešām liekas smieklīgs? to, ka martai mājās ir griežamais dēlīts cūkas formā, tas ir tik ironiski, iedomājies, tu griez cūkgaļu uz griežamā dēlīša kurš izskatās pēc cūkas. tas ir smieklīgi.

bet vispār, kas notiek ar jauno paaudzi? es atceros ka kādreiz smieklīgākā lieta ever bija benija hila šovs un misters bīns, tagad man liekas visiem tas liekas garlaicīgi, bet no kurienes tad viņi ietekmējas, no kurienes ņem jokus? nu reāli es nezinu, nav neviens sakarīgs humora šovs vai vienalga kas. no multfilmām kur staigājošas sēnes ar lāzerieročiem iznīcina cilvēkus humora izjūtu neiegūsi, varbūt vienīgi paliksi par kādu psihopātu un nogalināsi matemātikas privātskolotāju, kad nesapratīsi vielu.

atkal klepus

biju brīvdienās pie martas. vispār internets ir pa pusei pretīgs, un pa pusei smieklīgs. kādas 5 stundas nosēdējām chatroulete.com un domājām kā izjokot cilvēkus. bet visā visumā bija pāris forši ļaudis, pārējie gan bija lielākoties čaļi kas masturbēja pie vebkamerām. enīvej jā. iepazināmies ar brazīliešu ģimeni kuriem ir vismaz 10 stādi marihuānas. jābrauc ciemos

pff

postpadomju noskaņa mazliet kairina manu pašreizējās pasaules uztveri, bet ne slikti, vienkārši vienaldzīgi.

vispār pēdējā laikā notiek daudz lietu

redzu tevi šeit, redzu kā tu smaidi

mazliet hospitāļu ielas, mazliet maģijas, mazliet prieka. visu vajag ar mēru

es cenšos

bet es melotu, ja teiktu, ka man nav skumji.

sākam

laigs atbrīvoties no visa negatīvisma. vai no daļas. vai vismaz mēģināt.

enīvej es gribu radikāli mainī manu dzīvi. ziniet, patiesībā šī ir kinda vienīgā vieta kur es sevi tā izlieku, un un un es centīšos pieiet dzīvei kautkā ja ne pozitīvāk tad daudz daudz vienaldzīgāk. redz es jau tā esmu diezgan liels pohujists. un kļūt par vēl lielāku nebūtu veselīgi. centīšos vairāk smaidīt.

wish me luck