es rakstu primitīvi un man pohuj

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

man karsts nē

nepatīk karstums, besī, nevaru nedz normāli iziet ārā, nedz arī normāli uzpīpēt. ziemā likās, fuuck tik debīli, ātrāk vasaru etcetcetc. Tagad sapratu, bāc man vairs nav 11 gadu, kad visu dienu pavadīju ārā trenkājot bumbu. Bet nu jā, tagad jau ir citi laiki. Tagad cilvēki 11 gados sāk smēķēt un rakstīt dzeju, tā vietā lai fanotu par indianu džounsu un sapņot kļūt par pasaules klases sportistiem. Tagad visi grib būt narkomāni, dzejnieki, alkoholiķi, aktieri... narkomāni. nu es nezinu vienalga, tagad jau 12 gados ir tā, ja tu nedomā par dzīvi kā lielu utopisku jēdzienu "DZĪVE NEMAZ NAV SĀKUSIES UN NEKAD NEBUS, MES TIKAI DZIVOJAM KAUTKADAI STULBAI SISTEMAI LAI KADAM BUTU LABI" jā labi, vienalga? ej baudi dzīvi sīkais stulbeni, tāpat tu neko nepelni un vecāki tev gādā iztiku lai tu vari nopirkt kautkādas lētās cigaretes un pīpēt kāpņutelpās.

labi, ja godīgi man pašam jau ir apnicis runāt par kautkādiem debīliem bērniem, kur nu vēl jums lasīt.

Es taču esmu idiots, es atkal gribu pārdot basģitāru un un un jā, krāt naudu Fender stratam. Besī visu laiku mainīt mūzikas lauciņus, bet šoreiz esmu mainījis savu nostāju tā nopietni. Gribu dziedāt un atrast sakarīgus mūziķus kas prot darīt savu darbu, nevis tikai aizbrauc padauzīt bungas un iedzert alu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru