nepatīk karstums, besī, nevaru nedz normāli iziet ārā, nedz arī normāli uzpīpēt. ziemā likās, fuuck tik debīli, ātrāk vasaru etcetcetc. Tagad sapratu, bāc man vairs nav 11 gadu, kad visu dienu pavadīju ārā trenkājot bumbu. Bet nu jā, tagad jau ir citi laiki. Tagad cilvēki 11 gados sāk smēķēt un rakstīt dzeju, tā vietā lai fanotu par indianu džounsu un sapņot kļūt par pasaules klases sportistiem. Tagad visi grib būt narkomāni, dzejnieki, alkoholiķi, aktieri... narkomāni. nu es nezinu vienalga, tagad jau 12 gados ir tā, ja tu nedomā par dzīvi kā lielu utopisku jēdzienu "DZĪVE NEMAZ NAV SĀKUSIES UN NEKAD NEBUS, MES TIKAI DZIVOJAM KAUTKADAI STULBAI SISTEMAI LAI KADAM BUTU LABI" jā labi, vienalga? ej baudi dzīvi sīkais stulbeni, tāpat tu neko nepelni un vecāki tev gādā iztiku lai tu vari nopirkt kautkādas lētās cigaretes un pīpēt kāpņutelpās.
labi, ja godīgi man pašam jau ir apnicis runāt par kautkādiem debīliem bērniem, kur nu vēl jums lasīt.
Es taču esmu idiots, es atkal gribu pārdot basģitāru un un un jā, krāt naudu Fender stratam. Besī visu laiku mainīt mūzikas lauciņus, bet šoreiz esmu mainījis savu nostāju tā nopietni. Gribu dziedāt un atrast sakarīgus mūziķus kas prot darīt savu darbu, nevis tikai aizbrauc padauzīt bungas un iedzert alu.
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs
ak vasara
Čau. Ir gandrīz pus divi naktī, un man, starp citu klausoties lielisko Radiohead - In rainbows albūmu, uznāca iedvesma kaut ko ierakstīt savos memuāros.
Vispār nekas tāds īpaši interesants un ļoti svarīgs manā dzīvē nav noticis. Nesen iedomājos par domu, uzrakstīt grāmatu, vienkārša cilvēka biogrāfiju. Nu kinda cilvēks pats stāstītu par savu dzīvi, kā viņš neko nepanāk, strādā mūzikas veikalā par pārdevēju, cauru dienu klausās vecas plates, viņam nav ģimenes un ir tikai pāris draugu, no kuriem viens ir čalis kas krāj padomju laiku stikla pudeles un otrs cilvēks ir 25 gadus veca lezbiete kura gatavo auskarus un atjauno vecus dīvānus.
Nu labi, es nezinu vai būtu prātīgi rakstīt kautko tādu. Ja godīgi es tāpat nekad nepabeigtu to grāmatu un viss paliktu pusratā.
Ā vienu lietu gan es esmu paspējis izdarīt pa vasaru, ļoti svarīgu starp citu. Es ar manu draugu Reini, kuru iespējams neesmu minējis savos iepriekšējos ierakstos, veidojam mēģinājumu telpu. Pagaidām tur ir tākā diezgan forši. tur ir 2 lampas, motocikls, kautkāda padomju laiku ierīce ar ko taisa medu un un un gulta, kāds simts gadus vecs skapis un pie sienām ir pasaules kartes. Vispār sajūta ir tāda, itkā mēs atrastos nevis mēģinājumu telpā, bet gan kāda nabadzīga cilvēka dzīvoklī. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tajā telpā ir pārāk daudz tehnikas.
Es zinu, ka jūs visi noteikti gribat man pajautāt "Klau, Oskar, ko tu gribi izdarīt pa šiem pāris mēnešiem kas palikuši līdz skolas sākumam" un es jums bez ilgas domāšanas atbildētu- neko.
Tieši tā, es negribu darīt pilnīgi neko. Man patīk spēlēt manas datorspēles,ģitāru, iet kautkur pastaigāties un darīt citas lietas kuras vairākums no jums protams uzskata par garlaicīgām.
Vispār es gribu izdarīt vēl vienu lietu pa vasaru. Izdzert tik daudz Līvu alus lai man sanāktu kādi 4 kausi un tā. Itkā jau tas nav daudz, bet man negaršo līvu alus, gribās kausus
Vispār nekas tāds īpaši interesants un ļoti svarīgs manā dzīvē nav noticis. Nesen iedomājos par domu, uzrakstīt grāmatu, vienkārša cilvēka biogrāfiju. Nu kinda cilvēks pats stāstītu par savu dzīvi, kā viņš neko nepanāk, strādā mūzikas veikalā par pārdevēju, cauru dienu klausās vecas plates, viņam nav ģimenes un ir tikai pāris draugu, no kuriem viens ir čalis kas krāj padomju laiku stikla pudeles un otrs cilvēks ir 25 gadus veca lezbiete kura gatavo auskarus un atjauno vecus dīvānus.
Nu labi, es nezinu vai būtu prātīgi rakstīt kautko tādu. Ja godīgi es tāpat nekad nepabeigtu to grāmatu un viss paliktu pusratā.
Ā vienu lietu gan es esmu paspējis izdarīt pa vasaru, ļoti svarīgu starp citu. Es ar manu draugu Reini, kuru iespējams neesmu minējis savos iepriekšējos ierakstos, veidojam mēģinājumu telpu. Pagaidām tur ir tākā diezgan forši. tur ir 2 lampas, motocikls, kautkāda padomju laiku ierīce ar ko taisa medu un un un gulta, kāds simts gadus vecs skapis un pie sienām ir pasaules kartes. Vispār sajūta ir tāda, itkā mēs atrastos nevis mēģinājumu telpā, bet gan kāda nabadzīga cilvēka dzīvoklī. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tajā telpā ir pārāk daudz tehnikas.
Es zinu, ka jūs visi noteikti gribat man pajautāt "Klau, Oskar, ko tu gribi izdarīt pa šiem pāris mēnešiem kas palikuši līdz skolas sākumam" un es jums bez ilgas domāšanas atbildētu- neko.
Tieši tā, es negribu darīt pilnīgi neko. Man patīk spēlēt manas datorspēles,ģitāru, iet kautkur pastaigāties un darīt citas lietas kuras vairākums no jums protams uzskata par garlaicīgām.
Vispār es gribu izdarīt vēl vienu lietu pa vasaru. Izdzert tik daudz Līvu alus lai man sanāktu kādi 4 kausi un tā. Itkā jau tas nav daudz, bet man negaršo līvu alus, gribās kausus
Abonēt:
Ziņas (Atom)