emt

vienīgais no kā baidos ir tas, ka neviena mani vairs nekad tā nemīlēs kā mīlēji tu.

dabas cicītis

esmu mājās. pavadīju ļoti jaunas brīvdienas pilnīgi bez nekādām komunikācijām. vienīgā ekstra bija radio. lūk tā ir dzīve. nonācu pie vērtīga secinājumu. Lai cilvēks varētu darīt kādu laimīgu, viņam no sākuma pašam ir jākļūst laimīgam neatkarīgi no tās laimes ko sniedz otrs cilvēks. Laimīgi

sirdspuksti

atliek tev kadam uzrakstit dzeju

ar salkanu seju pie vina tu velies

un dzelsi un sapes

gan tev gan man

galu gala

būs pasaules gals

ehh

pasaule tomēr ir negodīga. ir taču tik drausmīgi daudz lohu bet problēmas ar galvu ir tieši man.

pavasaris ir forši

rakstīšu gan par neforšu lietu. Kādēļ tik daudzi cilvēki vēl klausās visas šitās nickleback tribjūt grupas. Citēju kādu meiteni kas trakoti vēlas nokļūt rock am ring un maksāt 160 eiro par sūdīgām grupām "Alter Bridge ir visu 160 eiro vērti!". tas ir tik briesmīgi, ka cilvēki ir gatavi tērēt tādu naudu par tādiem sūdiem. 160 eiro ir tik forša nauda. varētu dzīvot kādas 2 nedēļas pie jūras vispār par neko nedomājot. vai nebūtu jauki 2 nedēļas caurām dienām ēst saldējumu un dzert alu un pīpēt ziedus un peldēties ar piepūšamajiem matračiem un vēl darīt dažādas foršas lietas? vai arī aizbraukt paklausīties kaut kādas super alternative heavy pussy metal grupas, 2 dienas dzert kaut kādu sūdīgu alu un ēst festfūdu.

fast food u no make me faster

Par pilngadību

Ziniet, visi vienmēr gaida 18 gadus ar tādu domu, ka nu dzīve tikai sāksies un būs baigā jautrība. Patiesībā ir tā, jo vecāks kļūsti, jo mazāk gribās palikt svešos dzīvokļos un gulēt uz grīdas, piedzerties un līdz septiņiem no rīta vazāties apkārt. Varbūt tā ir tikai man, jo es jūtu ka lēnām kļūstu par cilvēku kurš labprātāk mājās spēlē datorspēles nekā iet uz kādu koncertu kur spēlē grupas kuras pirmo reizi dzirdu pēc plakāta aplūkošanas uzmeklējot viņus draugos.

pilngadība nav tik nopietna padarīšana kā visi iedomājas. protams ir patīkami ka vari parādīt dokumentu ejot uz kādu bāru vai pārdevējai kas atsakās pārdot cigaretes iespiest sejā pasi, bet tas arī ir viss.

džinkstoņa ausīs ir slikta lieta

riebjas pēdējā brīdī izjaukt ilgu laiku plānotus plānus. nezinu kādēļ, taču man vienmēr ir sajūta, ka visi ir drausmīgi dusmīgi uz mani. reizēm laikam citi to uztver pat vieglāk nekā es, bet man tomēr ir kauns un tā. gribētos jau tagad pohujā braukt un darīt visu kas paredzēts. bet nu es nezinu. nav jau nekādas spēlēšanas jau ausīs džinkst. nu neko. jāsēž mājās.