es rakstu primitīvi un man pohuj

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Par pilngadību

Ziniet, visi vienmēr gaida 18 gadus ar tādu domu, ka nu dzīve tikai sāksies un būs baigā jautrība. Patiesībā ir tā, jo vecāks kļūsti, jo mazāk gribās palikt svešos dzīvokļos un gulēt uz grīdas, piedzerties un līdz septiņiem no rīta vazāties apkārt. Varbūt tā ir tikai man, jo es jūtu ka lēnām kļūstu par cilvēku kurš labprātāk mājās spēlē datorspēles nekā iet uz kādu koncertu kur spēlē grupas kuras pirmo reizi dzirdu pēc plakāta aplūkošanas uzmeklējot viņus draugos.

pilngadība nav tik nopietna padarīšana kā visi iedomājas. protams ir patīkami ka vari parādīt dokumentu ejot uz kādu bāru vai pārdevējai kas atsakās pārdot cigaretes iespiest sejā pasi, bet tas arī ir viss.

1 komentārs: